Žanete, klases teicamnieces Elzas māte, strādā par lietvedi Izglītības un zinātnes ministrijā, taču nenoliedzami pietiktu pārliecības arī ministres amatam. Žanete ir no tiem vecākiem, kas vēlas būt iesaistīti ik katrā, ar skolu saistītā lēmumā, vienalga – skar viņu tas vai ne. Un, protams, vēlams, lai viņai piederētu galavārds. Tomēr sievietes neirotiskā centība un perfekcionisms neļauj pamanīt, ka dzīves skrējienā viņa jau kādu laiku nav ievilkusi elpu.